Loading...

Eiropas Savienības ERASMUS programma kā tolerances veicinātāja Latvijas un Francijas salīdzinājumā

Bachelor Thesis 2008 99 Pages

Sociology - Political Sociology, Majorities, Minorities

Excerpt

SATURS

IEVADS

I TEORETISKA DALA
1.1. Tolerances koncepts, tolerances kriteriji un radltaji
1. 2. Multikulturalisma koncepts
1. 3. Starpkulturu izglltlbas koncepts
1. 4. Socialas distances koncepts
1. 5. Stereotipu un aizspriedumu koncepti

II EMPlRISKA DALA
2.1. Eiropas Savienlbas ERASMUS apmainas programmas anallze
2.1.1. ERASMUS apmainas programmas anallze Eiropas Kopienas integracijas konteksta no 1969. lldz 1987. gadam
2.1.2. ERASMUS apmainas programmas anallze Eiropas Savienlbas integracijas konteksta pec 1987. gada
2.1.3. ERASMUS apmainas programmas anallze Eiropas Savienlbas (ES) integracijas teoriju konteksta
2.2. Petrjuma metodologija
2.2.1. Aptaujas emplriska pamata izveles pamatojums
2.2.2. Daleji struktureto un struktureto interviju izveles pamatojums
2.3. Aptauju anallze
2.3.1. Petrjuma merka grupu sociali demografiskais profils
2.3.2. Aptaujas datu anallze
2.3.3. Aptaujas kopsavilkums
2.4. Interviju anallze
2.4.1. Struktureto interviju anallze ar ERASMUS programmas ekspertiem
2.4.2. Daleji struktureto interviju anallze ar tolerances ekspertiem
2.4.3. Interviju kopsavilkums

SECINAJUMI

IZMANTOTO AVOTU UN LITERATURAS SARAKSTS

PIELIKUMS

1. pielikums Tolerances defimcijas UNESCO oficialajas valodas

2. pielikums Tolerances kriteriji un radltaji

3. pielikums Aptaujas lapa

4. pielikums Questionnaire

5. pielikums Respondentu atbildes (Latvijas Universitate)

6. pielikums Respondentu atbildes (Institut d’Etudes Politiques de Lille)

7. pielikums LU studentu raksturojosas Ipaslbas

8. pielikums IEP studentu raksturojosas Ipaslbas

9. pielikums Strukturetas un daleji strukturetas intervijas jautajumi

10. pielikums Interviju transkripti intervijam ar ERASMUS apmainas programmas ekspertiem

11. pielikums Interviju transkripti intervijam ar tolerances ekspertiem

IEVADS

“Tolerance ir ne tikai morals pienakums, bet politiska un tiesiska nepieciesamTba”.[1] Veicinot toleranci, tiek sekmeta demokratijas attlstlba un cilveku labklajTba, jo sabiedrlba apzinas, ka nav vienas dominejosas kulturas, bet pastav vairaku kulturu dialogs. Musdienu politiskaja dienaskartTba tolerance ka vertTba ienem nozlmlgu lomu Eiropas integracijas un Eiropas identitates veidosanas konteksta. Pec autores domam, an Eiropas Savienlbas (ES) nakotne ir atkarlga no Eiropas integracijas realizesanas saskana ar tolerances un multikulturalisma aspektiem.

Eiropas Savienlbas paplasinasanas 2004. un 2007. gada ir palielinajusi ES multikulturalas iezlmes, pievienojoties vairakam valodam, religijam, etniskam grupam un kulturam, tadejadi rezultata Eiropas identitates veidosana ir pieaugusi starpkulturu dialoga nozlme.[2] Butu jaatzlme, ka 2008. gads ir Eiropas Starpkulturu dialoga gads, un ta merkis ir veicinat toleranci starp kulturam Eiropas llmenT, jo Eiropas kulturu dazadlba ir uzskatama par vertlbu.[3]

Eiropas SavienTbas ERASMUS (European Community Action Scheme for the mobility of University Students) programma tiek uzskatTta par vienu no Eiropas identitates konstruesanas simboliem un Eiropas integracijas veicinasanas veiksmTgakajiem piemeriem. Pec autores domam, ERASMUS apmainas programma spele nozTmTgu lomu arT tolerances veicinasanas konteksta, papildinot studentu multikulturalo pieredzi un attTstot starpkulturu prasmes. Tacu, autores prat, sis izpetes lauks ir nepietiekosi analizets, varetu apgalvot, ka sada veida petTjums tiek veikts pirmoreiz Latvija.

Bakalaura darba izvirzTtais problemjautajums ir, vai Eiropas SavienTbas ERASMUS programma veicina toleranci. Lai sniegtu atbildi uz problemjautajumu, bakalaura darba tika izvirzTta sekojosa hipoteze - Eiropas Savienlbas ERASMUS programma veicina toleranci uz multikulturalas pieredzes, starpkulturu izglitibas, socialas distances samazinasanas, stereotipu lausanas, uzticesanas un atvertibas veicinasanas pamata. Bakalaura darba galvenais merfris bija izpetTt Eiropas Savienlbas ERASMUS programmu ka tolerances veicinataju, salldzinot Latvijas un Francijas studentu pieredzi. Bakalaura darba galvena merka sasniegsanai tika izvirzlti sekojosi uzdevumi: pirmkart, definet konceptus “tolerance”, “multikulturalisms”, “starpkulturu izglltlba”, “sociala distance”, “stereotips” un “aizspriedums”; otrkart, analizet ERASMUS apmainas programmas merkus un lomu, izmantojot pirms un pecizveides posmu, ka ar! Eiropas integracijas teoriju konteksta; treskart, izdallt tolerances kriterijus un radTtajus, ka an izveidot anallzes vienlbas tolerances izpetei; ceturtkart, veikt Latvijas (Latvijas Universitates - LU) un Francijas (Lilles Politikas Instituta - Institut d’Etudes Politiques de Lille - IEP) studentu, kas ir piedalTjusies ERASMUS apmainas programma aptauju; piektkart, intervet ar ERASMUS apmainas programmu un tolerances anallzi saistltus ekspertus.

Bakalaura darba tika pielietota deskriptiva, salidzinosa un analitiska metode. Bakalaura darba teoretiska dala tika izmantoti vairaku etnisko attieclbu petnieku darbi un teoretiskas atzinas par toleranci, ka ar! autore izveidoja savu tolerances defmlciju, analizejot citu autoru veidotas tolerances definlcijas, ka an UNESCO 1995. gada Tolerances principu deklaracija minetas definTcijas. Teoretiskas dalas otraja nodala tika izvirzlti tolerances kriteriji un radltaji. Teoretiskas dalas nosleguma tika analizeti multikulturalisma, starpkulturu izglTtTbas, socialas distances, stereotipu un aizspriedumu koncepti.

Bakalaura darba empTriskas dalas pirmaja nodala autore tiecas noskaidrot, vai a priori Eiropas Kopiena bija ta, kas sekmeja ERASMUS programmas veidosanos, vai ERASMUS apmainas programma bija ta, kas determineja talako Eiropas integraciju. Saja nodala ir izpetTta ERASMUS apmainas programmas ideja un veikta merku analTze, izverteta programmas Tstenosanas gaita laika perioda no 1969. lTdz 1987. gadam (ERASMUS programmas veidosanas posms) un pec 1987. gada (ERASMUS programmas realizacijas posms). Saja nodala tika arT analizetas divas nozTmTgakas Eiropas SavienTbas integracijas teorijas - neofunkcionalisms un liberala starpvaldibu teorija.

Bakalaura dalas empTriska dala tika veltTta izveleta empTriska materiala - aptaujas (kvantitativa petijuma metode) un daleji struktureto un struktureto interviju (kvalitativa petijuma metode) - analTzei. Aptauju merkis bija noskaidrot ERASMUS apmainas programmas ietekmi uz tolerances veicinasanu Latvijas (jauna dalTbvalsts - piedalas ERASMUS programma kops 1999. gada) un Francijas (veca dallbvalsts - piedalas ERASMUS programma kops 1987. gada) studentu salTdzinajuma. Aptaujas tika veidotas, lai veiktu divus uzdevumus: pirmkart, parbaudTt saikni starp socialo distanci, savstarpejo uzticesanos un stereotipiem; otrkart, noteikt, vai tika veicinata tolerance apmainas laika. Aptaujas lapa tika sastadTta pec sekojosiem trim kriterijiem: sociala distance (velme kontakteties ar citu tautlbu cilvekiem, personlgs kontakts ar dazadiem cilvekiem, „nevelami kaimini”); savstarpeja uzticesanas (kontaktesanas, savstarpejas attieclbas) un stereotipi (raksturojosas TpasTbas). Balstoties uz izvirzltajiem kriterijiem, tika izveidoti piecas anallzes vienlbas, lai noteiktu tolerances lTmeni: multikulturala pieredzes, socialas distances, uzticesanas, stereotipu (veidosanas/lausanas) un dogmatisma analTzes vienTba Kopuma tika aptaujati 108 LU studenti un 108 IEP studenti.

Daleji struktureto un struktureto interviju merkis bija izpetTt ERASMUS apmainas lomu tolerances veicinasana un analizet tolerances konceptu. Autore petTjuma ietvaros interveja trTs ERASMUS apmainas programmas ekspertus - Eiropas Komisijas komisaru IzglTtTbas, kulturas un jaunatnes lietas Janu Figelu (Figel), ERASMUS programmas vadTtaju Latvija Dzintru Prikuli un ERASMUS Student Network vadTtaju Latvija Madaru Apsalon. Tika interveti arT trTs tolerances eksperti - LU Socialo un politisko petTjumu instituta direktors, bijusai Ipaso uzdevumu ministrs sabiedrTbas integracijas lietas Nils Muiznieks, Sorosa Fonds Latvija CilvektiesTbu un socialas integracijas programmas direktore un Dialogi.lv rakstu autore Dr. paed. Liesma Ose, petTjuma “Etniska tolerance un Latvijas sabiedrTbas integracija” lTdzautore LTga Krastina.

Bakalaura darba izmantoto avotu un literaturu var nosacTti iedalTt trijas dalas: pirmkart, petnieku Osu, Heida (Heyd) un Riardonas (Reardon) petTjumi, kas tika izmantoti, definejot tolerances konceptu, izvirzot tolerances kriterijus un radTtajus, ka arT Birama (Byram) un Zarata (Zarate), Makkonena (Makkonen), Apines, Olporta (Allport), Petigruvs (Pettigrew) u.c. petnieku darbi, analizejot multikulturalisma, starpkulturu izglTtTbas, socialas distances, stereotipu un aizspriedumu konceptus. Otrkart, avoti par ERASMUS apmainas programmas izveidosanos un merkiem, piemeram, Koradi (Corradi), Korbetas (Corbett), Kolmana (Coleman) petTjumi. Treskart, avoti par Eiropas SavienTbas integracijas teorijam, piemeram, autori Bomberga (Bomberg) un Stubs (Stubb), Bindi (Bindi), Cini (Cini), ka arT Hasa (Haas) un Moravcika (Moravcsik) darbi, kas ir pieejami Eilstrupa - Sandziovani (Eilstrup - Sangiovani) Eiropas integracijas teoretiku darbu izlase.

I TEORETISKA DALA

1.1. Tolerances koncepts, tolerances kriteriji un radltaji

Ar toleranci politikas zinatne apzTme darblbu - nenosodlt tos, kuru parliecTba, uzvedTba, vai ncTba atskiras no prieksstata par velamo.[4] Tomer sis koncepts ir dazadi izprotams, piemeram, UNESCO oficialajas valodas var atrast dazadus sT koncepta skaidrojumus (skatTt 1. pielikumu „Tolerances definTcijas UNESCO oficialajas valodas”). Aplukojot sTs definTcijas var secinat, ka tas atskiras noteiktas kulturas vai vesturiskas pieredzes pasvTtrosana, ka arT jedziena “citads” izpratne. Savukart, definTciju lTdzTbu var saskatTt tolerance merka definesana: „cienTt citu tiesTbas”. UNESCO IecietTbas Principu deklaracija iecietTbas definesana izmantoti tadi aspekti ka ciena, pienemsana, izpratne, atklatTba, saskarsme, uzskatu brTvTba, aktTva attieksme, pienakums. Tolerances definesana tiek pasvTtrots, ka tolerance nav piekapsanas, pretimnaksana vai izdabasana.[5] Autore uzskata, ka tolerances definTcijas veidosana butu janem vera ieprieksminetie aspekti.

Ka atzTme Ilga Apine tolerances jedzienam ir vairaki sinonTmi, piemeram, dialogiskums, atvertTba citam kulturam u.c.[6] Juris un Liesma Osi uzskata, ka tolerance ir aktTva attieksme, kas balstas cilvektiesTbu un pamatbrTvTbu izpratne.[7] ArT Samuels Lovijs (Lowy) norada, ka runajot par toleranci ir jaatceras, ka ta ir funkcija nevis vienTgi pasTva receptTva attieksme.[8] [9] Koncepta tolerance ir arT ieklauta funkcija apgut citas kulturas vertTbas. Tolerantas attiecTbas starp indivTdiem ir iespejamas tikai tad, ja indivTds pienem otru indivTdu neatkarTgi no kulturas piederTbas. Ose pasvTtro, ka netoleranta attieksme var izpausties arT ka ir individuali tolerances reitingi - subjektTva izvele par labu vienai vai otrai tolerejamai grupai: “50 es iecietisu, ar viyiem var sadzivot, bet sie man nav pieyemami viyu dzives veida vai kulturas del”.9 Ka norada Ose, so personTbas kvalitati kopa ar psihologisku gatavTbu mainTties var veicinat mijiedarbTba ar citu kulturu un tas uzskatiem, parliecTbam.[10]

Deivids Heids (Heyd) izdala savu tolerances definlciju - pienemt cilvekus un atlaut viniem nkoties pat tad, kad mes viniem pilnlgi nepiekntam. Vins pasvltro, ka, ja runa iet par rasistiskiem vai etniskiem aizspriedumiem, tolerance nenozime paciest tos, kas mums nelabpatlkas, bet gan izbeigt izradit aizspriedumus pret tiem, kas izskatas savadak vai nak no citas vides.[11] Heids atsaucas uz labi pazlstamo “iecietibas paradoksu” - ieciest neieciesamo (to tolerate intolerable - autor. piez.). No ta var izvainties, ja jau pasa koncepta izvairas no si paradoksa. Tolerance nozime paciest to, kas ir legitims, bet atskings musu uzskatiem. Heids secina, ka tolerances koncepts ir gruti definejams, jo ir janodefine, ko mes saprotam ar toleranci - vai tas ir kompromiss, vairakuma atzisana vai vienaldziba. Heids secina, ka vispirms ir iespejams iemacities panakt kompromisu, tad ieciest, un visbeidzot cienit un pienemt citus individus.[12]

Toleranci individuala limeni var veicinat sadi mijiedarbibas tipi: dialogs, sadarbiba un aizstaviba. Ose pasvitro, ka dialogs palidz izpausties individualitatei un palidz saprast cita savdabigumu, jo vienigi dialogs piedava poziciju vienlidzibu saskarsme. Dialoga mijiedarbibas struktura lielaks ipatsvars ir emocionaliem un kognitiviem komponentiem, kurus var raksturot ar augstu empatijas limeni, partnera izjutu, prasmi pienemt vinu tadu, kads vins ir, stereotipu trukumu cita uztvere, domasanas elastibu, saglabajot savu individualitati, prasmi adekvati novertet savu personibu. Sadarbibu raksturo sekojosas pazimes: kontaktesanas, labveliba, pieklajiba, pacietiba, lojalitate un sociala aktivitate. Bet ar aizstavibu saprot rupes par otru, ar cienu izturoties pret aizstavamo, vina interesu aizsardzibu kontaktos ar tresajam personam. Sis mijiedarbibas veids ir iespejams tikai tad, kad abas puses pienem viena otru un toleranti izturas viena pret otru. So tolerances attiecibu limeni raksturo: emocionala stabilitate, augsts empatijas limenis, ekstravertums, sociala aktivitate un prasme palidzet.[13]

Kaut gan ieprieksminetie mijiedarbibas tipi ir loti nozimigi, butu jaizanalize, kuri no tiem ir pielietojami bakalaura darba empiriskaja dala. Lai izpetitu, vai ERASMUS programma veicina toleranci, vajadzetu izvertet piecus faktorus - stereotipu trukumu uztvere, prasmi UNESCO generaldirektors Federiko Majors (Mayor) secina, ka musdienas lielakais izaicinajums ir izglltot jaunatni “ka dzlvot kopa” un but tolerantiem pret dazadam kulturam un vinu vesturi. Betija Riardona (Reardon) pasvltro, ka studenti ir tiesi ta grupa, kuru vajadzetu izglltot par toleranci un ir svarTgi, ka vini izprot netoleranci ka problemu daudzas kopienas, ka globalu problemu un ka ar savu multikulturalu pieredzi var dot zinasanas citiem vairaku gadu garuma. Runajot par tolerances izglTtosanas problemam, Riardona norada, ka toleranci ir gruti aprakstlt, iespejams tapec, ka ta ir defineta dazadi dazadas valodas, tacu, vinasprat, tolerance ir citu tieslbu dzlvot un cienas atzTsana.[14]

Tolerance diferenciacijas teorijas ietvaros veic divu veidu funkcijas: pirmkart, ignorejot TpatnTbas un izcelot koplgo, indivldiem ir vieglak mijiedarboties, apvienot pulinus koplgu merku sasniegsanai; otrkart, vienada izturesanas pret visiem mazina neapmierinatTbu ar eventualiem ierobezojumiem, noversot nevelamo rTcTbu situacijas uzlabosanai.[15]

Vadoties pec ievirzes teorijas, toleranto un netoleranto uzvedTbu var skaidrot ar to, ka emocionalaja lTmenT attieksme pret citiem cilvekiem izpauzas ka “attieksme pret savejiem” vai ka “attieksme pret svesiem”. Visparpienemta netolerantas attieksmes skala ir “svess- draudoss”. Toleranto attiecTbu veidosana un audzinasana, tadejadi saistTta ar attieksmes “svess-draudoss” transformaciju. Sakuma ta transformejas attieksme “svess-citads”, pec tam “savs-tals-tuvs”. AktTva “svesu” etnisko grupu kulturu, tradTciju iepazTsana pozitTvi ietekme etniskas tolerances izpausmi, kas veicina ievirzes ka pret “citadiem” un ka pret “savejiem” veidosanos, tadejadi sekmejot savstarpejas izpratnes un iecietTbas attTstTbu[16] (sk. 1. attelu “Tolerantas uzvedTbas izskaidrojums pec ievirzes teorijas ). An Apine norada uz vacu sociologa Georga Zimmela lTdzTgu gradaciju - savejie, citadie, svesie.[17]

Abbildung in dieser Leseprobe nicht enthalten

Avots: Makarevics V. Tolerance un citas psihologiskas un pedagogiskas problemas. Daugavpils Universitate, Daugavpils: 2001, 122.lpp.

Ose secina, ka tolerances veicinasana ir divvirzienu plUsma: to nav iespejams Tstenot no augsas, ja ta netiek izkopta gimene un skola. Individuals tolerances definTcija nosaka, ka cilveks ir tolerants, kad vinam ir aktTva pilsoniska pozTcija un psihologiska gatavTba but tolerantam un veidot pozitTvu mijiedarbTbu situacijas, kad cilveks nonak saskarsme ar citadTbu (atskinbu) - citu kultUru, etnisko grupu, religiju un socialu grupu. Tapat ar individuali izkoptu toleranci nepietiek, lai verstos pret institucionalu netoleranci. Tadejadi var secinat, ka tolerances veicinasanai janotiek vienlaicTgi gan indivTda, gan politiskaja lTmenT.[18]

Runajot par tolerances kriterijiem un raditajiem, tad Ose norada, ka galvenie pieci kriteriji ir personibas stabilitate, empatija, domasanas divergence jeb vairaku risinajumu meklesanas orientacija, uzvedibas mode{u elastiba un sociala aktivitate. Ka izskaidro petTjuma autore ar empatiju saprot adekvatu prieksstatu par to, kas notiek cita cilveka iekseja pasaule, ar domasanas divergenci - speju piedavat vairakus risinajumus problemai, ar uzvedibas mode{u elastibu saprot - speju atkarTba no apkartejas situacijas mainTt darbTbas taktiku un situaciju, bet ar socialo aktivitati - darbTbu, kad indivTds veido konstruktTvas attiecTbas sabiedrTba. PetTjuma Ose arT norada pec kadiem radTtajiem var noteikt toleranci.

Darba autore veletos atzTmet svarTgakos no tiem - personTbas stabilitati vislabak var noteikt pec ta, ka cilveks izrada labvelTbu un pieklajTbu, savukart empatiju var noteikt pec ta, ka cilvekam ir augsts lTdzpardzTvojuma lTmenis un tiek izradTta ciena pret citu cilveku, domasanas divergenci raksturo - stereotipu trUkums un aizspriedumu “atmaskosana” sevT, uzvedlbas modulu elastlbu, autores prat, vislabak apraksta - sabiedriskums un speja veidot attieclbas, bet pedejo kriteriju socialo aktivitati - labas pielagosanas spejas svesa kultura, ka an so cilveku raksturo optimisms.

Darba autore uzskata, ka svarIgakie no siem kriterijiem ir divi - empatija un domasanas divergence, ka an butu japievers uzmanlba, sekojosiem pieciem radItajiem, vai studenti, kas piedalIjas ERASMUS apmainas programma, izradijusi labvelibu pret citiem ERASMUS studentiem, vareja pielagoties svesa kultura, vai viniem ir rakstungs augsts lidzpardzivojuma limenis, speja veidot attiecibas ar citiem ERASMUS studentiem un vietejiem iedzIvotajiem, ka an speja lauzt stereotipuss sevl. Sie radItaji tiks izmantoti darba empIriskaja dala.

1. 2. Multikulturalisma koncepts

20.gs. pedejas desmitgades zinatnieki ir pieversusi uzmanlbu teoretiskai multikulturalisma izpetei. Carlzs Teilors (Taylor) multikulturalismu raksturo ka „atzlsanas politiku” (the politics of recognition - autor. piez.), kas nozlme atrast panemienus, ka saglabat atseviskas etniskas identitates, taja pasa laika izmantojot pilsonlbu ka kompensejosu identitati un laut valst! pastavet atskiHgam etniskam grupam.[19] C. Teilors uzsver, ka „atz!sana” vai „neatz!sana” no citu puses ir katras identitates veidosanas pamata, pie kam „atzlsanu” vins uzsver ka vitalu cilveka vajadzlbu. C. Teilors attlsta divu veidu „atzlsanas”, kas raksturlgas musdienu politika: universalisma politika un ats^iribu politika. Pirma atz!st visu pilsonu vienl!dz!bu, bet otra norada uz pilsonu Ipasajam kulturas un citam identitatem. Savukart, Dzons Berijs (Berry) ir radljis „multikulturalisma nosacljumu” (multicultural assumption - autor.piez.) - tikai tie cilveki, kas ir drosi par savu kulturas identitati, spej pienemt tos, kas ir atskirigi.[20]

Biku Pareks (Parekh) norada uz paradoksu, kas raksturo multikulturalismu. So konceptu raksturo vienotIba un atskirlba, kas ir vienadi svarIgas komponentes, bet tas vienu otru ar! ierobezo. Jo lielaka ir atskirlba, jo stipraka vienotIba ir nepieciesama, lai integretu sabiedrIbu, bet taja pasa laika uzturetu atskirIgo. B. Pareks atzIst, ka par C. Teilora divam izvirzItajam alternatIvam - vai valsts atzIst vienadas tiesIbas vai arI izvelas politiku, kas atzIst dazadu kulturu atskinbas - ir aktuals diskusiju jautajums, runajot par multikulturalisma konceptu.[21]

Stlvens Vertovecs (Vertovec) pasvltro, ka multikulturalisma koncepts ir saistlts gan ar parklajosiem un atskirTgiem diskursiem. Konceptu „multikulturalisms” lieto dazadas situacijas un izpratnes, piemeram, ka “demografiskas daudzveidlbas raksturojumu, politisko ideologiju, rlclbpolitiku, institucionalu parveidojumu merki, kulturas izpausmes iespejas, vispareju moralu izaicinajumu, jaunu politisko cTnu virzienu vai an ka postmodernitates pazlmju izpausmes veidu”.[22]

Ralfs Grillo (Grillo) izdala robezskirtni starp „vaju” multikulturalismu - “kad kulturu atskirTba tiek atzlta tikai privataja sfera, bet no imigrantiem un etniskam minoritatem tiek sagaidlta augstas asimilacijas pakapes sabiedriskaja sfera, taja skaita jautajumos, kas skar izglltlbu” - un „stingru” multikulturalismu, kas norada uz “institucionalu kulturas atskirTbu atzlsanu sabiedriskaja sfera”.[23]

1. 3. Starpkulturu izglltlbas koncepts

An jedzienam “starpkulturu izglltlba” ir vairakas izpratnes. Kops agrakajam konceptualizacijam 1960.-ajos gados “starpkulturu izglltlbas” jedziens ir transformejies gan teorija, gan prakse. Musdienas arvien nozlmlgaku lomu ienem nostadne, ka starpkulturu izglltlba nav prieks “citiem”, bet gan prieks “kopa ar citiem”.[24]

Pols Gorskijs (Gorski) un Bobs Koverts (Covert) norada, ka starpkulturu izglltlbas galvenais merkis ir ietekmet socialas izmainas, kas ir veicams trls transformacijas llmenos: pirmais llmenis - sevis transformacija; otrais llmenis - macisanas transformacija; tresais llmenis - sabiedribas transformacija.[25] Banks (Bank) uzskata, ka ir jamaca izprast atskiHbas nevis ignoret tas. IndivTda stipra nacionala identifikacija ir nepieciesama vina globalas identitates attlstlbai.[26]

Birams (Byram) un Zarats (Zarate) ir definejusi stapkulturu kompetences cetras spejas (savoirs): savoir apprendre, savoirs, savoir etre, and savoir faire (savoir apprendre - speja macTties, savoirs - zinlbas, savoir etre - speja pastavet, savoir faire - speja rlkoties - autor. piez.). Savoir apprendre nozTme speju izprast atskirTgo, izpetot un analizejot. Savoirs - kulturas zinasanas un sociolingvistiska kompetence. Savoir etre ir efektlva un kognitlva speja izprast, ka identitate un kultura tiek sociali konstrueta, esot atvertam un ieinteresetam par viens otru. Savoir faire - nozlme visu ieprieksejo trls speju integresanos. Vairakos petTjumus 90.-ajos gados (Byram, Baumgratz-Gangl, Esarte-Sarries, Morgan & Colleagues) tika uzdots jautajums, ka ir iespejams iziet no lTmena, kad tiek vilktas robezas un atskinbas starp kulturam uz llmeni, kad nepiedeross cilveks (outsider - autor. piez.) klust par savu cilveku (insider - autor. piez.)[27] un viena no atbildem ir ciesas sadarblbas un biezo kontaktu esamlba.

1.4. Socialas distances koncepts

Nozlmlgs etnisko attieclbu parametrs ir sociala distance. Saskana ar Hagendorna un Kleinpeninga (Hagendoorn & Kleinpenning)[28], ka ar! citu petnieku vertejumu socialas distances koncepts ir piemerots, lai novertetu negatlvas attieksmes, kas veicina cilveku noslegsanos un norobezosanos no citam etniskajam grupam. Timo Makkonens (Makkonen) socialo distanci define ka socialas mijiedarblbas trukumu ar tas grupas locekliem, pret kuriem tiek izjusta negatlva attieksme vai indivldam piem!t neobjektlva attieksme.[29] Vins secina, ka negatlvas izjutas noved pie socialas distances, kas savukart rada pietiekosu telpu negatlvu, sociali veidojusos stereotipu uzturesanai, kurus cilveks atkal var izmantot, lai pamatotu savas negatlvas izjutas. Tadejadi vins pasvltro, ka starpgrupu socialo distanci ir jasamazina, ta veicinot pozitlvo pieredzi, kas, savukart, veicina negatlvo stereotipu lausanu un spej negatlvas jutas parverst pozitlvajas. VisefektTvak sis kontakts izpaudlsies starp l!dz!ga statusa cilvekiem, samazinot aizspriedumainas attieksmes.[30]

1.5. Stereotipu un aizspriedumu koncepti

Jedzieni „stereotips” un „aizspriedums” ikdiena biezi vien tiek lietoti ka sinonlmi. Kaut dazi autori (Katz & Braly, Garner) atzime jedzienu “stereotips” un “aizspriedums” cieso savstarpejo saikni,[31] tomer socialajas zinatnes un socialpsihologija jedziens “stereotips” tiek noskirts no jedziena “aizspriedums”, proti, stereotips ir uztveres veids, aizspriedums - vertejums.

Mekijs (Mackie) un Smits (Smith) uzskata, ka stereotipi ietver dazadas ipasibas jeb pazlmes, kuras pec kadas grupas uzskatiem piemIt kadai citai grupai. Sis pazlmes var attiekties gan uz fiziskam Ipatnibam, gan uzskatiem, gan socialam lomam. Aizspriedumi tiek defined ka kadas socialas grupas un tas dalibnieku pozitivs vai negativs vertejums.[32]

Ilga Apine pasvitro, ka stereotipu veidosanos veicina ne tikai specifiska pieredze, bet ari instinktiva pretestiba visam svesajam, citadajam jeb ksenofobija. Vina izdala divus etnisko stereotipu paveidus - heterostereotips (citas tautas tels) un autostereotips (pastels). Saja sakara var secinat par likumsakaribu - heterostereotipi vienmer ir negativi iekrasoti, bet autostereotipi - idealizeti.[33]

Savukart, Timo Makkonens (Makkonen) define aizspriedumus ka negodigi vai nepamatoti veidoti viedokli un jutas pret cilveku grupu. Aizspriedumi ir ciesi saistiti ar stereotipu socialo konstrukciju, bet stereotipi ir visparinajuma un aizspriedumainas attieksmes rezultats. Ka atzime petnieks, musdienas stereotipus ne vienmer uzskata par irracionaliem vai morali nepareiziem, tapec biezi vien aizspriedumiem preti nostada negativos stereotipus. T. Makkonens ari piedava sekojoso sakaribu starp stereotipiem un aizspriedumiem (skat. attelu Nr. 1 “Socialas distances, negativo stereotipu, aizspriedumu un negativo jutu savstarpeja mijiedarbiba”).[34]

Socialas distances, negativo stereotipu, aizspriedumu un negativo jutu savstarpeja mijiedarblba

Abbildung in dieser Leseprobe nicht enthalten

Avots: Makkonen T. Is Multiculturalism Bad For The Fight Against. p.161. In: Scheinin M., Toivanen R. (eds.) Rethinking Non-discrimination and Minority Rights. Institute for Human Rights, Turku, German Institute for Human Rights, Berlin, 2004.

Tacu sakanba starp attieksmem (piemeram, aizspriedumi) un uzvedlbu (piemeram, diskriminacija) ir sarezgltaka. Butu japiezlme, ka negatlvie stereotipi ir kognitiva komponente, negatlvas jutas afektiva komponente un sociala distance uzvedlbas vai faktuala komponente, un visi sie faktori ietekme viens otru, veidojot aizspriedumainu attieksmi. Saja gadljuma notiek an savstarpeja saspele starp socialajiem un individualajiem faktoriem: negatlvie stereotipi, kas tiek tiesi ieguti socialajos procesos mijiedarbojas ar negatlvajam jutam un veido aizspriedumainu attieksmi - starpgrupu kontakta trukumu, tadejadi negatlvie stereotipi un negatlvas jutas spej saglabaties. Tapec, lai clnltos ar aizspriedumiem, vispirms ir jaclnas ar socialo distanci, negatlvajiem stereotipiem un negatlvajam jutam.[35]

Ouks (Oakes), Haslams (Haslam) un Terners (Turner) secina, ka stereotipi nav fikseti, tie var mainlties atkartba no starpgrupu attieclbam, jo stereotipi pec definlcijas ir sociali kategorizeti uzskati, kas palldz izskaidrot, aprakstlt un izvertet starpgrupu attieclbas.[36] Sie autori ar! piedava divu veidu saskarsmes sekas - pirmkart, mes tiecamies uzskatlt, ka indivldi no vienas grupas ir vairak lldzlgi savai grupai un atskirlgi no citas grupas, un otrkart, mes tiecamies ticet, ka grupa, pie kuras mes piederam, ir labaka neka tas grupas, pie kuram mes nepiederam.[37]

Rokics (Rocaech), kura idejas talak attistijusi an citi petnieki, piemeram, Gibsons un Dacs (Gibson & Duch) balstas uz hipotezi, ka cilveki ar noteiktam personlbas TpasTbam ir vairak orienteti uz (ne)toleranci un stereotipu veidosanu (lausanu) neka parejie.[39] Savukart, DrTdzers (Driedger) un Kliftons (Clifton) uzsver, ka ja kads pozitTvi doma par savu grupu, tas nenozTme, ka vins doma slikti par arpusgrupas parstavjiem.[39] Ari Devains (Devine) uzskata, ka tolerantie cilveki apzinas stereotipus, bet apzinati censas tos neizmantot.[40] Stereotipi cilvekiem palTdz tajos gadTjumos, kad trukst informacijas, bet tie tiek atmesti, kad realitate izradas citada. Daudzi autori negatTvo attieksmi pret citam kulturam skaidro ar psihologisko velmi dot prieksroku pazTstamajam.[41]

Butu noteikti arT japiemin Gordona Olporta (Allport) starpgrupu saskarsmes hipotezi - kontaktesanas ar citas (etniskas) grupas parstavjiem var mazinat aizspriedumus pret so grupu. Ar starpgrupu saskarsmes jedzienu ir jasaprot - seja pret seju mijiedarbTba starp skaidri nodalTto un defineto grupu locekliem.[42] Olports pasvTtro, ka sada pozitTva ietekme ir iespejama tikai taja gadTjuma, ja, ir, pirmkart, vienads iesaistTto statuss, otrkart, kopTgie merki, treskart, nav sacensTbas starp grupam un, ceturtkart, ir paredzetas autoritates sankcijas.[43]

ArT Tomass Petigruvs (Pettigrew) un Linda Tropa (Tropp) secina, ka aizspriedumaini cilveki izvairas no kontakta ar cilvekiem, kas nav ieklauti vinu grupa, tadejadi secinot, ka dnzak nozTmTgaka ir kontakta veicinasana neka aizspriedumu mazinasana.[44] Petigruvs secina, ka saskarsmes procesam janotiek cetros atseviskos posmos - informacijas ieguve par kadu citu grupu, uzvedTbas maina, emocionalo saisu veidosanas un attieksmes maina pret savu grupu.[45] Petigruvs arT ir nonacis pie secinajuma, ka pozitTvu attieksmi veicina draudzTbas saites ar citu etnisku grupu, tapec vins iesaka merit starpgrupu draudzibas potencialu. Vinaprat, draudzibai ir lielaks iespaids uz aizspriedumiem neka aizspriedumiem uz draudzlbu.[46]

Saja nodala tika apskatltas vairakas tolerances definlcijas. Kaut gan to klasts ir diezgan liels, autore turpmaka darba dala izmantos sekojosu autores veidotu definlciju: tolerance ir velme, speja un darbiba, ta ir cieyas izradisana, sadarbojoties un neizradot aizspriedumus pret citas kulturas parstavi. Autore, veicot tolerances koncepta anallzi, secina, ka tolerance dnzak ir lldzeklis nevis merkis. Lai izprastu, vai ERASMUS programma veicina toleranci, vajadzetu izvertet piecus faktorus - stereotipu trukumu uztvere, prasmi adekvati novertet savu personibu, prasme pieyemt citu, kontaktesanas, ekstravertumu. Emplriskaja dala uzmaniba butu japievers diviem kriterijiem - empatija un domasanas divergence, un pieciem radltajiem, vai studenti, kas piedalljas ERASMUS apmainas programma, izradljusi labvelibu pret citiem ERASMUS studentiem, vareja pielagoties svesa kultura, vai viniem ir raksturlgs augsts lidzpardzivojuma limenis, speja veidot attiecibas ar citiem ERASMUS studentiem un vietejiem iedzlvotajiem, ka ar! speja lauzt stereotipus sevl.

Gan multikulturalisma, gan starpkulturu izglltlbas konceptu but!ba ir sevis un citu izzinasana. Socialas distances, stereotipu un aizspriedumu koncepti tika izskaidroti, jo bakalaura darba emplriskaja dala, veicot studentu aptauju, tiks pielietoti sekojosi jedzieni: multikulturala pieredze, sociala distance, tolerance un stereotipi.

Analizejot stereotipu un aizspriedumu jedzienus, autore secinaja, ka pastav nosklrums starp siem jedzieniem. Lai clnltos ar aizspriedumiem, vispirms ir jaclnas ar socialo distanci, negatlvajiem stereotipiem un negatlvajam jutam. Emplriskaja dala noteikti butu janem vera, ka stereotipi nav fikseti, tie var mainlties atkarlba no starpgrupu attieclbam. An, lai pieradltu, vai ERASMUS programma (ne)veicina toleranci, ir janem vera, ka stereotipi cilvekiem pal!dz tajos gadrjumos, kad trukst informacijas, bet tie tiek atmesti, kad realitate izradas citada.

Noteikti darba tiks parbaudita Olporta starpgrupu saskarsmes hipoteze, jo ERASMUS apmainas programmas iespejams ietver sev! visus cetrus Olporta minetos prieksnosacrjumus. Autore veletos akcentet Petigruva un Tropas secinajumu, ka kontakta veicinasana neka aizspriedumu samazinasana veicina toleranci.

II EMPIRISKA dala

2.1. Eiropas Savienlbas ERASMUS apmainas programmas anallze

2.1.1. ERASMUS apmainas programmas anallze Eiropas Kopienas integracijas konteksta no 1969. lldz 1987. gadam

Darba ir aplukots Sofijas Koradi (Corradi), vienas no ERASMUS programmas dibinatajam, un Annas Korbetas (Corbett) atskats uz ERASMUS pienemsanas gaitu.[47] Romas LTguma izglltlbas koncepts netika pieminets. Tikai daleja atsauce ir atrodama 118. un 128. panta, pieminot profesionalo trenesanu, un 57. panta, pieminot akademiskas kvalifikacijas saskanoto atzTsanu, lai atvieglotu darba meklesanas iespejas Kopienas ietvaros.[48]

Ka norada S. Koradi, nozlmlgs paversiena punkts bija 1969. gads, kad tika sasaukta Eiropas Rektoru Konferences 4. Qenerala Asambleja Zeneva. Sis gads tiek uzskatlts par sakumposmu ERASMUS programmai, kad ka fundamentala inovacija tika ieviests universitates autonomijas jedziens, kas paredzeja, ka sadarblbas llgumu ieviesanu Tstenos nevis valstis, bet universitates, tadejadi sT iniciatTva naca no apaksas. Termins, kas tika lietots starpvaldTbu lTmenT - lTdzvertTba (equivalance - autor. piez.) tika aizvietots ar terminu atzTsana (recognition - autor. piez.). So konceptu maina bija radikala un ietekmeja talako Kopienas darbTbu izglTtTbas joma, jo ta vairs neparedzeja iespeju pielietot kadu regulejumu ka direktTvu. NozTmTgs pagrieziena punkts bija viens no pienemtajiem pantiem, kas paredzeja ne tikai studentu apmainu, bet an studiju perioda atzTsanu sava universitate, kas sekmeja, ka 1970.- ajos gados bija iespejams Tstenot starpuniversitasu apmainas programmas starp Italiju un Vaciju un starp Italiju un Franciju.[49]

Noteikts pagrieziena punkts bija Belgijas IzglTtTbas ministra Henri Zana (Jeanne) pazinojums “Kopiena izglTtTbas politikai” (“For a Community Policy of Education”), ar ko tika aizsaktas debates par izglltlbu Kopienas llmenl. S. Koradi akcente, ka 1974. gada radas ideja par sadarblbas veidosanu starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstlm, kas netika realizeta. Saja gada nak klaja R. Darendorfa (Dahrendorf) zinojums par nepieciesamIbu risinat izglltlbas jautajumus Eiropas Kopienas llmenl, savukart, 1975. gada nak klaja Z. Maskleta (Masclet) zinojums par studentu starp-eiropeisko mobilitati (“Intra-European Mobility of Students”). 1976. gada tiek aizsakts ERASMUS pilotprojekts “apvienotas studiju programmas" (joint study programmes - autor. piez.), ieviesot stipendijas studentu atbalstam. 80.-to gadu sakuma notika vairakas starpvaldlbu tiksanas, it Ipasi starp Vaciju un Italiju, bet tikai 1983. un 1984. gada atbalsts nak no Ministru Padomes un Eiropas Parlamenta.[50]

1986. gada Eiropas Kopiena pienem ERASMUS generalplanu, atzIstot, ka programma ir vitali nepieciesama “pilsonu Eiropas” (citizen’s Europe - autor. piez.) realizacijai, un ar so posmu ERASMUS programmas atzIsanas posms klust straujaks. 1986.-87. gada studentu asociacija AEGEE (Association des Etats Generaux des Etudiants de I’Europe - autor. piez.), kas bija butiskakais ERASMUS idejas virzltajaktors, parliecinaja Francijas prezidentu Fransua Miteranu (Mitterrand) atbalstIt ERASMUS programmu. 1987. gada 14. maija Ministru padome ratifice ERASMUS programmu un ta stajas speka.[51]

Tadejadi A. Korbeta secina, ka ERASMUS programmas veidosanas posmu var nosacIti iedalIt cetros posmos: pirmais posms ka meginajums nodibinat Eiropas Universitati 1961. gada, kas tomer netika realizets; otrais posms - meginajums nodibinat Eiropas Universitates Institutu 1972. gada, kas tika realizets; tresais posms - programmas izveidosana, izmantojot Eiropas Kopienas un starpvaldIbu varu 80.-to gadu sakuma; ceturtais posms ERASMUS programmas izveide 1987. gada.[52]

2.1.2. ERASMUS apmainas programmas anallze Eiropas Savienlbas integracijas konteksta pec 1987. gada

1987. gada pienemtas ERASMUS programmas merkis bija iedrosinat un atbalstlt augstakas izglltlbas studentu mobilitati Eiropa. Kops 1987. gada ERASMUS programma ir kluvusi par vienu no veiksmTgakajiem Eiropas konstruesanas simboliem.[53]

Jans Figels (Figel), Eiropas Komisijas komisars, kas ir atbildlgs par IzglTtTbu, trenesanu, kulturu un jaunatni, pasvTtro, ka “80% no ERASMUS studentiem ir pirmie savas gimenes, kas dodas studet uz arzemem. Tas ir bijis un paliek galvenais faktors augstakas izglTtTbas internacionalizacija un “eiropeiskosana“. Kops 1987. gada pusotrs miljons studentu ir guvusi labumus no ERASMUS programmas un skaitlis trTs miljoni ir jasasniedz pirms 2012. gada.”[54] Figels atzTst, ka “ERASMUS programma ir attTstTjusies arpus izglTtTbas programmas robezam. Ta dod daudziem Eiropas universitasu studentiem iespeju dzTvot pirmo reizi cita ES valstT un sT programma ir kluvusi par socialo un kulturas fenomenu, uzlabojot komunikaciju un sadarbTbas prasmes, ka an kulturu izpratni”.[55]

ArT S. Koradi atzTst, ka galvenais ieguvums studentiem nav bijis ne svesvalodas uzlabosanas ar macTsanas palTdzTbu, ne profesionalo zinasanu uzlabosana, bet gan, balstoties uz daziem veiktajiem petTjumiem, studenti iegust pieredzi dzTvot cita kultura, izvertejot bernTba iegutas vertTbas (ne obligati pozitTvas).[56] Vina arT secina, ka students ERASMUS apmainas programmas laika iejutas gan macama, gan macTtaja loma. Students sak izprast, ka persona, kas pieder citai kulturai nav obligati “ne-draugs”, vel jo vairak studentam ir nenovertejama iespeja klut par “minoritati”, izvairoties no psihologiskam sekam, ko veicina “minoritates” statusa iegusana.[57]

Dzeims Kolmens (Coleman) secina, ka ERASMUS programma sekmeja Eiropas integraciju, atbalstot mobilitates iespeju starp Eiropas pilsoniem.[58] Vins norada, ka 1988./89. gada apmaina, galvenokart, notika starp Vaciju, Franciju un Lielbritaniju (62% studentu), bet 1997./98. gada - tikai 49% so valstu studentu ir piedalljusies mobilitate.[59] Kolmens norada, ka 1990. gada veiktie petljumi, ko veica Opers, Tailers un Karlsons (attieclgi Opper, Teichler and Carlson), parada, ka ERASMUS apmainas programmas periods nepalielina empatijas llmeni pret citu kulturu.[60] Kolmens secina, ka an studentu vidu pastav stereotipi, kas ir iesaknoti sabiedrlba un kultura, kura vini dzlvo, un sie stereotipi nostiprinas pamatskola un vidusskola, un tos gruti lauzt pat maclbu procesa (petljumu veica Birams, Keins, Sambrs attieclgi Byram, Cain, Chambers).[61] Morgans (Morgan) uzskata, ka sie stereotipi nak no vecakas paaudzes un ne vienmer ir balstlti pieredze dzlvojot arvalstls.[62]

Tomer Viliss (Willis) un Kolmens secinaja, ka dzlvosanai arzemes ir pozitlva ietekme uz studentu attieksmi. Kolmena veiktais krusteniskas izveles petljums paradlja, ka atgriezoties no studijam arzemes studentiem ir mazak negatlvu uzskatu par arzemju valsti.[63] Ka secina Kolmens, briti, atgriezoties no studijam Francija, apraksta Francijas studentus nevis ka stradlgus, nopietnus un iedomlgus (izplatltakie stereotipi par franciem), bet gan ka emocionalus, pacietlgus un tolerantus indivldus.[64] An Engberga, Mldera un Hurtado petljumu rezultati parada, ka jauniesu saskarsme ar dazadu tautlbu vienaudziem veicina atvertlbu un speju pienemt cilvekus ar atskirlgiem uzskatiem.[65]

Kaut gan dazi petljumi paradtja, ka ERASMUS programma neietekme tolerances un empatijas l!mena palielinasanos, pamatojoties uz bernlbas socializacijas posma lielaku ietekmi neka pieaugusa socializacijas posms, tacu citi apskatltie autori ir noradtjusi, ka ERASMUS apmainas programma ir viena no sekmlgakajam ES politikam, sekmejot toleranci pret citam kulturam un eiropeiskosanu.

2.1.3. ERASMUS apmainas programmas anallze Eiropas Savienlbas (ES) integracijas teoriju konteksta

Autore velejas analizet ERASMUS apmainas programmu ne tikai vesturiskaja konteksta, bet an ES integracijas teoriju ietvaros, lai noteiktu ERASMUS programmas pielietojamlbu skaidrojot Eiropas integraciju no teoretiska aspekta, ka ar! novertet ERASMUS programmas lomu ES integracijas procesa.

ES integracijas teoretiku skats uz integracijas procesu atskiras pec mer^iem („Eiropas apvienotas valstis” pret „valstu apvienlba”), metodem (parnacionals (supranational - autor. piez.) pret starpvaldlbu) un aktoriem (Eiropas Kopienas institucijas pret naciju - valstlm).[66] Dazada teoretiku izpratne sekmeja ilgstosas debates starp neofunkcionalistiem (neofunctionalism - autor. piez.) un liberalas starpvaldlbu pieejas (liberal intergovernmentalism - autor piez.) parstavjiem.

Neofukcionalisms ka teorija radas 20.gs. 50. gadu beigas. Neofunckionalisti (Ernsts Hass (Haas), Lindbergs (Lindberg), Saingolds (Scheingold), Rosamonds (Rosamond)) uzskatlja, ka ekonomiska integracija sekme politisko integraciju un kopejo, integreto, parnacionalo instituciju izveidi, kas paatrinas so procesu.[67] Hass radlja politiskas integracijas, parnacionala (supranational - autor. piez.) un parklasanas (spillover - autor. piez.) konceptus.[68] Vins izdallja funkcionalo, politisko un kultiveto parklasanos. Funkcionala parklasanas izpauzas taja gadTjuma, kad sadarblba viena sektora vai jautajuma „funkcionali” rada spiedienu sadarblbai cita saistTta sfera. Politiska parklasanas ir attiecinama uz situacijam, kas ir raksturojamas ka vairaki pardomati politiskie procesi, kad aktori (nacionali vai parnacionali) vienojas par kartTbu ka tiks veidotas kopTgas vienosanas politiskajas sferas. Savukart, kultiveta parklasanas pasvltro parnacionalas institucijas, tadas ka Eiropas Komisijas, lomu integracijas veicinasana.[69] Vins akcente, ka Eiropas Komisija ienem nozlmlgu lomu, jo ir vienlgais aktors, kas spej runat Eiropas varda. Ka vienu no piemeriem parklasanas konceptam vins mineja izglltlbas politiku, kas sekmes, savukart, brlvo kustlbu ieks kopienas.[70] Hass an norada, ka parklasanos sekme dazadu grupu un organizaciju darblba, taja skaita an studentu, un, vinaprat, jauniesi ir vislielaka atbalstltaju kategorija integracijas procesam. „VisizglTtotakie iedzlvotaju slani attiecTgi vairak atbalsta integresanos”, vins pasvTtro.

Pret E. Hasu tika versta kritika, it Tpasi attiecTba uz to, ka sT teoretiska pieeja atbilst 20. gs. 50.-70. gadu situacijai, bet ne musdienam, ka arT pret to, ka velak pats Hass atzTst, - integracija var but versta uz pretejo pusi - ‘spillback'.[71] Tacu parklasanas koncepts spele nozTmTgu lomu ERASMUS programmas izveide, it Tpasi sTs programmas paplasinasanas un padzilinasanas konteksta.

Liberala starpvaldibu pieeja piedava trTsdalTgo ES integracijas seku izskaidrosanu: nacionalo izvelu formesanas, starpvalstu kaulesanas un institucionala delegesana. Endrju Moravciks (Moravcsik) uzskata, ka ES integracija var but vislabak izprotama ka nacionalo lTderu racionalo izvelu rezultats.[72] Vins izdala divus lTmenus lemumu pienemsana Eiropas lTmenT: pirmaja lTmenT nacionalas izveles ietekme ekonomiska savstarpeja atkarTba, otraja lTmenT starpvaldTbu sarunu rezultatu nosaka starpvaldibu kaulesanas, ko nosaka augstas izmaksas un kontrole par dalTbvalsts dienaskartTbas veidosanos. Nacionalas valdTbas ir dominejosie aktori, realizejot integracijas procesu: “valdTbas vispirms define interesu kopumu un tad kaulejas sava starpa, lai realizetu sTs intereses”.[73] Sis process notiek trijas fazes: nacionalo interesu definesana, parrunas starp valstlm un starptautisko instituciju iesaistTsanas lemumprocesa.[74] Moravciks norada, ka starpvaldlbu teorija konceptualizetak izskaidro, kuri lemumi tiek paklauti “parklasanas” konceptam.[75] Moravciks ir kritizets par fokusesanos uz “vestures - veidosanas lemumiem”, ignorejot ikdienas politiku un ES daudzlTmenu raksturu.[76]

ERASMUS programmas veidosanas sakumposms parada, ka bija svarlga ne tikai parrunu veicinasana, bet ar! ERASMUS programmas paplasinasanas un padzilinasanas (spillover). Sis posms (60.-tie un 70.-tie gadi) noteikti butu izskaidrojams ar neofunkcionalistu teoriju - ekonomiska integracija sekmeja izgl!t!bas jomas integraciju, un integracija notika gan padzilinasanas, gan paplasinasanas llmenl. Savukart, 70.-ajos un 80.-ajos gados, ka atzTst Koradi, vairaki lemumi tika pienemti aizkulises,[77] tadejadi liberala starpvaldlbu pieeja an ir pielietojama ERASMUS programmas izveides izvertesanai, ar! Korbeta noradlja, ka pirmsizveides posma nozlmlgu lomu speleja Eiropas Kopiena un starpvaldlbu vara.[78] Tacu vina uzskata, ka posmu pec 1987. gada posmu var izskaidrot drlzak ar vesturiska institucionalisma teoriju.[79] Autore secina, ka gan neofunkcionalistu, gan liberala starpvaldlbu pieeja ir pielietojama skaidrojot ERASMUS programmas izveides posmu, tacu katru no teorijam ir jaizverte, attiecinot uz noteiktu laika periodu vai lemuma (ne)pienemsanu.

[...]


[1] Osis J., Ose L. Petljumos balstltas strategijas. 04.09.2006. http://www.dialogi.lv/article.php?id=2556&t=8&rub=0 (Dialogi.lv majas lapa; aplukota 22.12.2007.).

[2] Par Eiropas starpkulturu dialoga gadu http://www.interculturaldialogue2008.eu/406.0.html?&L=10&redirect urDmv-startpage-evid.html (Eiropas Starpkulturu dialoga gads 2008 majas lapa; aplukota 20.04.2008.)

[3] 2008. gads - Eiropas starpkulturu dialoga gads http://www.europarl.europa.eu/news/public/focus page/037- %2020989-042-02-07-906-20080211FCS20948-11-02-2008-2008/default lv.htm (Eiropas parlamenta majas lapa; aplukota 20.04.2008.)

[4] Osis J., Ose L. Petijumos balstitas strategijas. Tolerance: individuals un sociala dimensija. R.: 2006, 9.lpp. http://www.dialogi.lv/pdfs/tolerance dimensions.pdf (Dialogi.lv majas lapa; aplukota 22.12.2007.)

[5] Declaration of Principles on Tolerance Proclaimed and signed by the Member States of UNESCO on 16 November 1995 http://www.unesco.org/cpp/uk/declarations/tolerance.pdf (UNESCO majas lapa; aplukota 19.12.2007.)

[6] Apine I. Politologija. Ievads etnopsihologija. Zvaigzne ABC, 2001., 83.lpp.

[7] Osis J., Ose L. Petijumos balstitas strategijas. Tolerance: individuala un sociala dimensija. R.: 2006, 9.lpp. http://www.dialogi.lv/pdfs/tolerance dimensions.pdf (Dialogi.lv majas lapa; aplukota 22.12.2007.)

[8] Lowy S. Co-operation, tolerance, and prejudice A Contribution to Social and medical psychology. Routledge, 1999, p.43.

[9] Osis J., Ose L. Petijumos balstitas strategijas. Tolerance: individuala un sociala dimensija. R.: 2006, 9.lpp. http://www.dialogi.lv/pdfs/tolerance dimensions.pdf (Dialogi.lv majas lapa; aplukota 22.12.2007.)

[10] Turpat

[11] Heyd D. Toleration: an Elusive Virtue, Princeton: Princeton University Press, 1996, pp. 226-39. In: Scanlon T. M. The Difficulty of Tolerance Essays in Political Philosophy. Cambridge University Press, 2003, pp. 187.

[12] Heyd D. Education to toleration: some philosophical obstacles and their resolution, pp. 196-207. In: McKinnon C. & Castiglione D. (eds.) The Culture of toleration in diverse societies Reasonable tolerance, Manchester University Press, 2003, p.11.

[13] Osis J., Ose L. Petijumos balstitas strategijas. Tolerance: individuala un sociala dimensija. R.: 2006, 11.lpp. http://www.dialogi.lv/pdfs/tolerance dimensions.pdf (Dialogi.lv majas lapa; aplukota 22.12.2007.)

[14] Reardon B. Tolerance - the threshold of peace. The Teacher’ s Library. Teacher training resource unit. UNESCO Publishing. Unit 1 (Teacher-training Resource Unit), p. 5, 19-21, 32, 54.

[15] Sulmane I., Kruks S. Neiecietibas izpausmes un iecietibas veicinasana Latvija Nacionalaprogramma iecietibas veicinasanai 2005.-2009.g 1. petijums Laikrakstu publikaciju analize (Diena, Neatkariga, Latvijas Avize, Vakara Zinas, Tenezpa$, Hac, Becmu-Cezodnu). lUMSILS, 2005. 1. nodala petTjumu teoretiskais pamats un metodologija, 6.-7.lpp. lUMSILS petTjumi par iecietTbu http://www.integraciia,gov.lv/?id=291&sa=291&top=165 (Ipasu uzdevumu ministra sabiedrTbas integracijas lietas sekretariata majas lapa; aplukota 09.02.2008.)

[16] Makarevics V. Tolerance un citas psihologiskas un pedagogiskas problemas. Daugavpils Universitate, Daugavpils: 2001, 122.lpp.

[17] Apine I. Politologija. Ievads etnopsihologija. Zvaigzne ABC, 2001., 87.lpp.

[18] Osis J., Ose L. Petijumos balstitas strategijas. 04.09.2006. http://www.dialogi.lv/article.php?id=2556&t=8&rub=0 (Dialogi.lv majas lapa; aplUkota 22.12.2007.)

[19] Taylor C. The Politics of Recognition. In: Gutmann A. (ed.) Multiculturalism. Examining the politics of recogniton. Princeton University Press, 1994, pp.41-43.

[20] Berry V. J. A Psychology of Immigration. Journal of Social issues, Vol.57, Nr.3, 2001, pp.615-631. In: Zepa B., Supule I., Krastina L., Kesane I., GrIvins M., Bebrisa I., Ievina I. Integracijasprakse unperspektivas. SabiedrIbas Integracijas Fonds, 2006, 17.lpp.

[21] Turpat, 12.lpp.

[22] Vertovec S. Transnational Challenges to the “New” Multiculturalism. Paper presented to the ASA Conference held at the University of Sussex, 2001. In: Zepa B., Supule I., Krastina L., Kesane I., GrTvins M., Bebrisa I., Ievina I. Integracijasprakse unperspektivas. Baltic Institute of Social Sciences/SabiedrTbas Integracijas Fonds, 2006, 11. - 12.lpp.

[23] Grillo R., Riccio B. Here or There? Contrasting Experiences of Transnationalism: Morrocans and Senegalese in Italy. Brighton: CDE Working paper, University of Sussex, 2000. In: Zepa B., Supule I., Krastina L., Kesane I., GrTvins M., Bebrisa I., Ievina I. Integracijas prakse un perspektivas. Baltic Institute of Social Sciences/SabiedrTbas Integracijas Fonds, 2006, 12.lpp.

[24] Multinacionalas Kulturas Centrs Multikulturalisms Latvija: teorija un prakse. A.K.A., Daugavpils, 1996, 14.lpp.

[25] Gorski P., Covert B. Defining Multicultural Education: The Challenge of Defining "Multicultural Education", A Working Definition of Multicultural Education, 1996, 2000. http://www.edchange.org/multicultural/initial.html (Edchange majas lapa aplukota; 10.02.2008.)

[26] Banks, J. A. Multiethnic education: Theory and practice, 2nd edition. Boston: Allyn and Bacon, Inc., 1988, p.43. In: Gorski P., Covert B. Defining Multicultural Education: The Challenge of Defining "Multicultural Education", A Working Definition of Multicultural Education, 1996, 1000. http://www.edchange.org/multicultural/initial.html (Edchange majas lapa aplukota 10.01.1008.)

[27] Coleman J. Language Learning and Study Abroad:the European Perspective. University of Portsmouth: 1998. p.30. http://www.frontiersiournal.com/issues/vol4/vol4-07 Coleman.pdf (Frontiers Journal majas lapa aplukota 10.11.1007.)

[28] Hagendoorn L., Kleinpenning G. The contribution of domain specific stereotypes to ethnic distance. British Journal of Social Psychology. Nr.30., 1991, pp. 63-78. ieks Supule I., Krastina L., Penke I., Krisane J. Etniska tolerance un Latvijas sabiedrTbas integracija. Baltijas Socialo Zinatnu Instituts: 1004, 10.lpp. http://www.politika.lv/index.php?id=3993 (Politika.lv majas lapa; aplukota 10.11.1007.)

[29] Makkonen T. Is Multiculturalism Bad For The Fight Against. p.161. In: Scheinin M., Toivanen R. (eds.) Rethinking Non-discrimination and Minority Rights. Institute for Human Rights, Turku, German Institute for Human Rights, Berlin, 1004.

[30] Turpat, pp.163.-164.

[31] Oakes J. P., Haslam S. A., Turner C. J. Stereotyping and Social Reality. Blackwell Publishers, Oxford UK & Cambridge USA, 1994, pp. 5,14.

[32] Mackie D.M., Smith E.R. Intergroup relations: Insights from a theoretically integrative approach. Psychological Review, 1998, p. 105. In: Supule I., Krastina L., Penke I., Krisane J. Etniska tolerance un Latvijas sabiednbas integracija. Baltijas Socialo Zinatnu Instituts: 2004, 10.lpp. http://www.politika.lv/index.php?id=3993 (Politika.lv majas lapa; aplukota 20.12.2007.)

[33] Apine I. Politologija. Ievads etnopsihologija. Zvaigzne ABC, 2001., 17.-18.lpp. Human Rights, Berlin, 2004.

[34] Makkonen T. Is Multiculturalism Bad For The Fight Against. p.163. In: Scheinin M.[artin], Toivanen R.[eetta] (eds.) Rethinking Non-discrimination and Minority Rights. Institute for Human Rights, Turku, German Institute for Human Rights, Berlin, 2004.

[35] Makkonen T. Is Multiculturalism Bad For The Fight Against. p.163. In: Scheinin M.[artin], Toivanen R.[eetta] (eds.) Rethinking Non-discrimination and Minority Rights. Institute for Human Rights, Turku, German Institute for Human Rights, Berlin, 2004.

[36] Oakes J. P., Haslam S. A., Tuner C. J. Stereotyping and Social Reality. Blackwell Publishers, Oxford UK & Cambridge USA, 1994, pp. 211-212.

[37] Turpat, p. 2.

[38] Zepa B., Supule I., Krastina L. Etniska tolerance un Latvijas sabiedribas integracija. Baltijas Socialo Zinatnu Instituts, R: 2004, 78.lpp.

[39] Driedger L., Clifton R.A. Ethnic stereotypes: Images of ethnocentrism, reciprocity or dissimilarity? Canadian Review of Sociology&Anthropology, 1984, p. 21. In: Supule I., Krastina L., Penke I., Krisane J. Etniska tolerance un Latvijas sabiedrTbas integracija. Baltijas Socialo Zinatnu Instituts: 2004, ll.lpp. http://www.politika.lv/index.php?id=3993 (Politika.lv majas lapa; aplukota 20.12.2007.)

[40] Devine P.G. Stereotypes and prejudice: Their automatic and controlled components. Journal of Personality & Social Psychology, 1989, p. 56. In: turpat

[41] Ray J.J. Do we stereotype stereotyping? Stereotyping and racism. In: turpat

[42] Pettigrew F. T., Tropp R. L.Does Intergroup Contact Reduce Prejudice? Recent Meta-Analysis Findings., p. 95. In: Oskamp S. (ed.) Reducing Prejudice and Discrimination. The Claremont Symposium on Applied Social psychology. London, New Jersey, 2000.

[43] Allport W. G. The nature of prejudice. Reading, MA: Addison-Wesley. In: Pettigrew F. T., Tropp R. L. Does Intergroup Contact Reduce Prejudice? Recent Meta-Analysis Findings, pp.93.-94.

[44] Turpat, p.99.

[45] Pettigrew T.F. Intergroup contact theory. Annual Review of Psychology, Nr. 49, 1998, 65-85. In: Zepa B., Supule I., Krastina L. Etniska tolerance un Latvijas sabiedribas integracija. Baltijas Socialo Zinatnu Instituts R: 2004, 6.lpp.

[46] Pettigrew T.F. Intergroup contact theory. Annual Review of Psychology, Nr. 49, 1998, 65-85. In: Zepa B., Supule I., Krastina L. Etniska tolerance un Latvijas sabiedribas integracija. BSZI, R: 2004, 6.lpp.

[47] Tika izmantota gramata Corradi S. Erasmus Programme The origin, preparatory years (1963 - 1986) and foundation of the European Union initiative for the exchange of university students, reported and documented by the scholar who first conceived of it. Lifelong Learning Laboratory/Laboratorio di Educazione Permanente. Rome: 2006. http://www.lifelong.it/library/erasmus en.doc (MuzizglTtTbas laboratorijas majas lapa; aplukota 03.01.2008.)

[48] Romas lTgums ir pieejams Eurotreaties http://www.eurotreaties.com/eurotexts.html (Eiropas lTgumu majas lapa aplukota; 10.02.2008.). In: British Management Data Foundation http://www.bmdf.co.uk/rometreaty.pdf (Britu Menedzmenta datu fonda majas lapa; aplukota 10.02.2008.)

[49] Corbett A. Higher Education as a Form of European Integration: How Novel is the Bologna Process. Working Paper No 15, December 2006. p.3. Centre for European Studies, University of Oslo http://www.arena.uio.no/publications/working-papers2006/papers/wp06_15.pdf (Oslo Universitates majas lapa; aplukota 19.12.2007.)

[50] Corradi S. Erasmus Programme The origin, preparatory years (1963 - 1986) and foundation of the European Union initiative for the exchange of university students, reported and documented by the scholar who first conceived of it. Lifelong Learning Laboratory/Laboratorio di Educazione Permanente. Rome: 2006. http://www.lifelong.it/library/erasmus en.doc (MuzizglItIbas laboratorijas majas lapa; aplukota 03.01.2008.)

[51] Carayol D. The Children of ERASMUS, 18.01.2007., p. 1. http://www.bitsofnews.com/content/view/4606/ (Bits of News majas lapa; aplukota 20.12.2007.)

[52] EC Bulletins 1961/7-8, 1971/11; Official Journal C 38, 19.02.1976; Official Journal L 166,25.06.1987. In: Corbett A. Higher Education as a Form of European Integration: How Novel is the Bologna Process. Working Paper No 15, December 2006. p.9. Centre for European Studies, University of Oslo http://www.arena.uio.no/publications/working-papers2006/papers/wp06_15.pdf

(Oslo Universitates majas lapa; aplukota 19.12.2007.)

[53] Corbett A. Higher Education as a Form of European Integration: How Novel is the Bologna Process. Working Paper No 15, December 2006. p.9. Centre for European Studies, University of Oslo http://www.arena.uio.no/publications/working-papers2006/papers/wp06_15.pdf (Oslo Universitates majas lapa; aplukota 19.12.2007.)

[54] Education and Training/Education and Culture DG/Life Learning Programme ERASMUS Success stories - Europe creates opportunities. Luxembourg: 2006, p. 1. http://ec.europa.eu/dgs/education culture/publ/pdf/erasmus/success-stories en.pdf (majas lapa aplukota 20.12.2008.)

[55] Turpat, p. 4.

[56] Corradi S. Erasmus Programme The origin, preparatory years (1963 - 1986) and foundation (..). Lifelong Learning Laboratory/Laboratorio di Educazione Permanente. Rome: 2006 p.38. http://www.lifelong.it/library/erasmus en.doc (MuzizglTtTbas laboratorijas majas lapa; aplukota 03.01.2008.)

[57] Corradi S. Erasmus Programme The origin, preparatory years (1963 - 1986) and foundation (..). Lifelong Learning Laboratory/Laboratorio di Educazione Permanente. Rome: 2006, p.34. http://www.lifelong.it/library/erasmus en.doc (MuzizglTtTbas laboratorijas majas lapa; aplukota 03.01.2008.)

[58] Coleman J. Language Learning and Study Abroad: the European Perspective. University of Portsmouth: 1998. p.3. http://www.frontiersiournal.com/issues/vol4/vol4-07 Coleman.pdf (Frontiers Journal majas lapa; aplukota 20.12.2007.)

[59] Turpat

[60] Opper, S., U. Teichler, & J. Carlson (eds.) Impact of Study Abroad Programmes on Students and Graduates. London: Jessica Kingsley, 1990. In: Coleman J. Language Learning and Study Abroad: the European Perspective. University of Portsmouth: 1998. p.14.-15. http://www.frontiersiournal.com/issues/vol4/vol4- 07 Coleman.pdf (Frontiers Journal majas lapa; aplukota 20.12.2007.)

[61] Byram, M., V. Esarte-Sarries & S. Taylor. 1991. Cultural Studies and Language Learning: a research report. Clevedon/Philadelphia/Adelaide: Multilingual Matters., Cain, A. French Secondary School Students’ Perceptions of Foreign Cultures, 1990. Language Learning Journal, September: 48-52., Chambers, G. A Snapshot in Motivation at 10+, 13+ and 16+, 1994. Language Learning Journal 9: 14-18. In: Coleman J. Language Learning and Study Abroad: the European Perspective. University of Portsmouth: 1998. p.28. http://www.frontiersiournal.com/issues/vol4/vol4-07 Coleman.pdf (Frontiers Journal majas lapa; aplukota 20.12.2007.)

[62] Morgan, C. 1993. Attitude Change and Foreign Language Culture Learning. Language Teaching26, 2: 63-75. In: Coleman J. Language Learning and Study Abroad: the European Perspective. University of Portsmouth: 1998. p.3. http://www.frontiersiournal.com/issues/vol4/vol4-07 Coleman.pdf (Frontiers Journal majas lapa; aplukota 20.12.2007.)

[63] Coleman J. Language Learning and Study Abroad:the European Perspective. University of Portsmouth: 1998. p.28. http://www.frontiersiournal.com/issues/vol4/vol4-07 Coleman.pdf (Frontiers Journal majas lapa; aplukota 20.12.2007.)

[64] Turpat

[65] Engberg M.E., Meader E.W., Hurtado S. Developing a pluralistic orientation: a comparison of ethnic minority and white college students, 2003 Konferences materials, http://www.umich.edu/~divdemo/AERA_Paper2003final.pdf (3.08.2003) In: Zepa B., Supule I., Krastina L. Etniska tolerance un Latvijas sabiedribas integracija. Baltijas Socialo Zinatnu Instituts R: 2004, 8.lpp.

[66] Bindi F. 50 years on: EU integration studies from Haas to Moravcsik. (Material of course “50 years on: Assesing History and Theories of European Integration” Institut d’ Etudes Politiques de Lille) Universita degli Studi di Roma “Tor Vergata”, 2007.

[67] Bomberg E., Stubb A. The European Union: How does it Work? The New European Union Series. Oxford University Press: 2003, p. 10.

[68] Sie koncepti tika apskat!ti sekojosos E. Hasa darbos Haas E. The Uniting of Europe. Political, Social and Economical Forces 1950-1957. In: Eilstrup-Sangiovanni M., Nugent N., Peterson E. W. Debates on European Integration. A Reader. Palgrave Macmillan, 2006, pp.106, 110-111. un Haas E.[rnst] Beyond the nation-state: functionalism and international organization, Stanford, Stanford University Press. In: Cini M. European Union Politics. 2nd edition, Oxford University Press, 2007. pp. 86-93.

[69] Neofunctionaism and its Critics. In: Eilstrup-Sangiovanni M., Nugent N., Peterson E. W. Debates on European Integration. A Reader. Palgrave Macmillan, 2006, p.95.

[70] Cini M. European Union Politics. 2nd edition, Oxford University Press, 2007, p. 90.

[71] Turpat, pp. 93-95.

[72] The 1992-project, the Revival of Neofunctionalism and the Liberal Intergovernmentalist Challenge. In: Eilstrup-Sangiovanni M., Nugent N., Peterson E. W. Debates on European Integration. A Reader. Palgrave Macmillan, 2006, p.190.

73 Moravcsik A. The Choice for Europe: Social Purpose and State Power from Messina to Maastricht. Itchaca, NY: Cornell University Press: 1998. In: Bomberg E., Stubb A. The European Union: How does it Work? The New European Union Series. Oxford University Press: 2003, p. 11.

[74] Moravcsik A. Preferences and Power in the European Community: A Liberal Intergovernmentalist Approach In: Eilstrup-Sangiovanni M., Nugent N., Peterson E. W. Debates on European Integration. A Reader. Palgrave Macmillan, 2006, pp.283.-284.

[75] Turpat, p.300.

[76] Cini M. European Union Politics. 2nd edition, Oxford University Press, 2007. p. 114.

[77] Corradi S. Erasmus Programme The origin, preparatory years (1963 - 1986) and foundation of the European Union initiative for the exchange of university students, reported and documented by the scholar who first conceived of it. Lifelong Learning Laboratory/Laboratorio di Educazione Permanente. Rome: 2006, p.34. http://www.lifelong.it/library/erasmus en.doc (MuzizglTtTbas laboratorijas majas lapa; aplukota 03.01.2008.)

[78] EC Bulletins 1961/7-8, 1971/11; Official Journal C 38, 19.02.1976; Official Journal L 166, 25.06.1987. In: Corbett A. Higher Education as a Form of European Integration: How Novel is the Bologna Process. Working Paper No 15, December 2006. p.9. Centre for European Studies, University of Oslo http://www.arena.uio.no/publications/working-papers2006/papers/wp06_15.pdf (Oslo Universitates majas lapa; aplukota 19.12.2007.]

[79] Turpat, p.4.

Details

Pages
99
Year
2008
ISBN (eBook)
9783640914135
ISBN (Book)
9783640914418
File size
816 KB
Language
Latin
Catalog Number
v162866
Institution / College
University of Latvia
Grade
A+
Tags
Eiropas Savieniba stereotipi aizspriedumi ERASMUS programma

Author

Share

Previous

Title: Eiropas Savienības ERASMUS programma kā tolerances veicinātāja Latvijas un Francijas salīdzinājumā